- This topic has 0 replies, 1 voice, and was last updated 2 months, 3 weeks ago by
.
-
Posts
-
Mani sauc Juris. Man ir 31 gads. Visu dzivi esmu stradajis par celnieku. Alga – kads 900 eiro uz papira. Sieva ir bērna kopšanas atvalinajuma. Maksajam hipoteko kreditu. Dzivojam Riga, maza dzivokli. Nedelas beigas mes parasti nekur neejam, jo nav naudas. Reiz menesi – kino, ja paliek pari.
Tajā otrdiena es atgriezos no darba noguris. Murejās pleci, sāp mugura. Sieva teica – “Jur, ledusskapis ir tukss.” Es paskatijos – taisniba. Palicis maize, sviests, kads kilograms kartupelu. Ja neko nepirksim, rit nebudes ko est. Maka – 35 eiro. Alga pec trim dienam.
Es apsēdos pie galda, ielēju glazi udens. Sieva aizgaja gulēt. Es paliku viens. Paņemu telefonu. Saku meklet – kada darbu, kadu iespeju. Nekas. Un tad es ieraudziju reklamu. Kazino. Parasti aizveru. Bet sis vakars bija savadak.
Es noklikšķinaju. Vietne atveras. Skaista, spoza, latviski. Es izlasiju – “Reģistrejies un saņem bonusu.” Es nodomaju – ko es zaudešu? Neko. Es reģistrejos – vards, epasts, parole. Divas minūtes. Ta es nokļuvu вавада бк. Pec registracijas man iedeva 25 eiro bez depozita. Bezmaksas.
Es saku griezt. Izvelejos vienkaršu speli – augli, zvanini, zvaigznes. Likme 10 centi. Griezu leni. Pec desmit minutem man bija 18 eiro. Pec divdesmit – 11. Jau gribeju ciet. Bet tad es pārgāju uz citu speli – ar jūras tema. Un peksni – bonuss. 340 eiro.
Es izņemu 300, atstaju 40. Naktī nepagulēju – skatijos uz to skaitli. Rit no rita nopirku partiku. Pienu, maizi, desu, auglus, sulu, visu, ko berni gribeja. Sieva paskatijas uz mani. “No kurienes nauda?” Es teicu – “Bonuss.” Vina neprasija vairak.
Ta sakas mans stasts ar вавада бк. Ne jau par miljoniem, bet par mazam uzvaram, kas mainija mūsu dzīvi.
Es nolemu – spelešu tikai tad, kad bus bonuss. Nekad neielikšu savu naudu. Katru nedelu es parbaudiju, vai вавада бк man ir bezmaksas griezieni vai bonuss bez depozita. Bija bieži. Es izmantoju. Dazreiz laimeju 10 eiro, dazreiz 50, reiz pat 220.
Ta es savacu naudu. Lenam. Mazam sumam. Pec diviem menesiem man bija 500 eiro kraja. Pirmo reizi pec gadiem. Es jutos drogak.
Bet lielakais laimests naca, kad es to vismazak gaidiju. Manai meitai vajadzeja aizbraukt uz sporta nometni – 400 eiro. Man nebija. Es biju sakrajis 200. Vajadzeja vel 200. Es domaju – “Vai es riskēju?” Zinaju, ka tā ir spēle. Zinaju, ka varu zaudēt. Bet man nebija citu variantu.
Es atveru вавада бк. Parbaudu – vai ir bonuss? Bija – 20 bezmaksas griezienu par pirmdienas akciju. Es tos aktivizeju. Speleju speli ar meža dživniekiem – lauvas, zebras, pērtiķi. Pirmie 10 – nekas. Nākamie 10 – 480 eiro. Es izņemu 450. Nopirku meitai nometni. Vina aizbrauca, atgriezas laimiga, ar medalu. Vina teica – “Tēti, tu esi labakais.” Es gandriz raudaju.
Kopš tā laika ir pagajusi pusgads. Es joprojām stradāju par celnieku. Alga joprojām nav liela. Bet man ir krajs. Man ir ceriba. Un es zinu, ka, ja kaut kas notiks, es varu paļauties uz sevi. Un uz вавада бк – bet tikai kā uz papildu iespeju.
Es joprojām speleju. Bet tikai ar bonusiem. Tikai bezmaksas griezieniem. Nekad neielieku savu naudu. Tas ir mans noteikums. Un es to ievēroju.
Vai es iesaku šo celu citiem? Ne. Bet es saku – ja jau spelejat, tad spelejat gudri. Tikai ar bonusiem. Nekad neielieciet to, ko nevarat atļauties zaudēt. Es to iemacijos.
Es esmu vienkaršs celnieks. Nezinu daudz par finansem, par kazino, par veiksmes teorijam. Bet es zinu vienu – veiksme eksistē. Ta atnaca pie manis taja otrdiena, kad ledusskapis bija tukss. Ta atnaca ka bonuss bez depozita. Un ta atnaca ka 480 eiro manai meitai.
Es esmu pateicigs. Nevis kazino. Bet dzivei. Ka ta man iedeva otru iespeju. Ne jau bagatibai, bet mieram. Zinat, ka vari nopirkt partiku. Zinat, ka vari nopirkt bērnam nometni. Zinat, ka neesi neveiksminieks.
Tadejadi, kad kads man jauta – “Vai tu tici veiksmei?” es saku – ja. Bet tikai tad, kad tu to pelni. Nevis ar naudu, bet ar pacietibu. Ar disciplinu. Ar speju apstaties.
Es neapstajos pavisam. Bet es apstajos, kad vajag. Es neielieku savu naudu. Es speleju tikai to, ko dāvina. Un tadejadi es esmu uzvaretajs. Nevis tadejadi, ka laimeju naudu. Bet tadejadi, ka laimeju kontroli par savu dzīvi.
Vavada bk man iedeva iespeju. Bet es pats sev iedevu noteikumus. Un tie noteikumi ir vienkarsi: spele tikai ar bonusiem. Nekad ar savu naudu. Izņem, kad uzvar. Necenties atspeleties. Un, pats galvenais – atceries, ka tā ir tikai spēle. Nevis dzīve.
Es atceros. Tadejadi es sodien sedu seit. Ar savu ģimeni. Ar savu darbu. Ar savu kraju. Un ar sajūtu, ka ritdiena bus labaka. Jo es to darīšu labaku. Nevis kazino. Es pats. Bet dazreiz – dazreiz palidz ari bonuss. Un tas ir labi. Tikai neaizmirstiet, kurs ir kurs. Es esmu Juris. Nevis spēletājs. Cilveks. Un jus ari. Neaizmirstiet. Nekad.
- You must be logged in to reply to this topic.